Ar "Alūksnes ziņu" žurnālistes - laikraksta galvenās redaktores Līgas Vīksnas un Aritas Prindules ārsta prakses atļauju pārpublicējam 26.05.2017 Alūksnes ziņās publicēto rakstu par profilaktisko pārbaužu, vakcināciju nepieciešamību, par izglītības iestāžu nepamatotu prasību pēc augustā izdotām ārstniecības izziņām uzsākot mācības..

     Skolēniem tūlīt, tūlīt sāksies ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks. Ar bažām un satraukumu šo mirkli atkal gaida ģimenes ārsti un pediatri, tādēļ klauvē pie skolēnu vecāku sirdsapziņas sakot: “Mīļie vecāki, lūdzu atvediet savus bērnus uz profilaktiskajām apskatēm laikus – jau jūnijā, jūlijā, neatstājot vizīti uz augusta pēdējām dienām!”. Kādēļ tā un kādas problēmas tas rada – saruna ar Alūksnes novada ģimenes ārsti Aritu Prinduli un viņas privātprakses medicīnas māsu Sigitu Jakobsoni.

Šturmēšana rada kaitējumu

“Katru pavasari, skolās noslēdzoties mācību gadam, bērni tiek rosināti pa vasaru apmeklēt savu ģimenes ārstu un, rudenī skolai atsākoties, atnest izziņu par veselības stāvokli. Šīs darbības un prasības teju katrā skolā notiek citādāk – nav vienota modeļa. Ministru kabineta noteikumos, kas regulē ģimenes ārstu darbu, ir noteikts profilaktisko apskašu biežums – reizi gadā bērniem no 7 līdz 18 gadiem, bet potēšana – saskaņā ar vakcinācijas kalendāru. Pērn pat vērsos pie vairāku skolu vadības, jo, piemēram, vienā skolā pateica, ka der tikai augustā izrakstītās zīmes(šī prasība ir nepamatota un rada ļoti lielu slodzi ģimenes ārstu praksēm), vienā bērnudārzā – ka vajag zīmi, lai nāktu bērnudārzā, lai gan bērns visu vasaru dzīvojis laukos pie vecmāmiņas un nav slimojis. Reiz pat vienā skolā prasīja divas zīmes – atsevišķi sporta skolotājam,” stāsta A.Prindule.

Viņa vērš uzmanību, ka šādas prasības ne tikai traucē ģimenes ārstu noslogojuma grafiku, bet arī rada tiešu kaitējumu bērna veselībai un izglītībai. “Piemēram, bērnam jāuzsāk skolas gaitas 1.klasē. Vecāki viņu atved pie ārsta 31.augustā, bērnam veic profilaktisko apskati un katrā rokā iepotē pa vakcīnai – divas kombinētās vakcīnas, kas šajā vecumā pienākas atbilstoši potēšanas kalendāram. Tas nav pareizi! Bērns uzsāk skolas gaitas ar sāpošu roku un temperatūru! Ja šādai mammai teiksi, lai bērnu divreiz atved pie ārsta, viņa to neizdarīs – viņa ir atnākusi pēc zīmes tagad un viss. Ar šo šturmēšanu bērniem tiek nodarīts ļoti liels kaitējums. Tiek iekavētas vakcinācijas.

Augustā trūkst vakcīnu

A.Prindulei ir liela prakse – vairāk kā 2100 reģistrētu pacientu. Noteiktās dienās viņa pacientus pieņem arī Māriņkalnā un Jaunlaicenē – ne tikai Alūksnē. A.Prindule uzsver - jau vairākus gadus augustā Alūksnē ir problēma, jo trūkst vakcīnu septiņgadīgajiem. ”Vakcīnas ģimenes ārsta praksei piegādā katru mēnesi pēc pieprasījuma – ja ir atlikums no iepriekšējiem mēnešiem, tad neved vispār. Ja visus bērnus, kurus jāpotē, atved augustā – vakcīnu trūkst! Jau no gada sākuma, atbilstoši dzimšanas datumam, māsiņa personīgi uzrunā šo bērnu vecākus un atgādina par poti, bet ne visi vecāki šim aicinājumam atsaucas,“ saka ģimenes ārste.

A.Prindule norāda – nereti augustā atklājas, ka iepriekšējā gadā bērns, kuram tagad ir jau 8 un pat 9 gadi, nav saņēmis vajadzīgo poti, ko bija jāsaņem jau 7 gadu vecumā. “Tas viss ir smieklīgi līdz mirklim, kad iestājas ļoti smagas sekas – pusaudža gados puika var saslimt ar epidēmisko parotītu un savā dzīvē nekad nekļūs par tēvu... Ja meitene nebūs potēta un grūtniecības laikā saslims ar masaliņām, zaudēs ieņemto mazuli vai arī bērns piedzims ar dažādām kroplībām... Tā ir nopietna problēma! Reizēm skola vai vecāki iebilst pret savlaicīgu ārsta apmeklējumu, sakot, ka bērns no jūnija līdz augustam paaugas un pieņemas svarā par 2 kilogramiem. Nu un tad? Vai tad tādēļ nevar uzsākt skolas gaitas?” retoriski jautā A.Prindule.

Laikus neārstētas saslimšanas

A.Prindule vērš uzmanību uz vēl vienu būtisku problēmu, kas ietekmē gan bērnu veselību un pašsajūtu, gan izglītības kvalitāti – par saslimšanām, ko laikus neatklāj. “Bērnu atved uz apskati 30.augustā un atklājas, ka viņam ir pazemināta redze. Ģimenē nauda ir iztērēta mācību līdzekļu iegādei, atvaļinājumu nauda arī iztērēta, laika nav – skola tūlīt atsākas, brilles nenopērk un nākamajā gadā bērns pie ārsta uz apskati tiek atvests tāds pat vai vēl sliktākā stāvoklī... Atklāts paliek jautājums, vai skolās šīs ārstu zīmes rūpīgi izlasa un, piemēram, nosēdina bērnu klasē pirmajās solu rindās, lai viņš redz uz tāfeles rakstīto?” saka A.Prindule un uzsver – tā ir ļoti bīstama tendence.

Līdzīgi ir ar zobārsta apmeklējumu – zobu labošana, zobu higiēna, sakodiena problēmu novēršana. Gadījumos, ja nepieciešama stājas korekcija, jāiziet masāžu kurss vai jāveic speciāli vingrojumi kādas problēmas novēršanai. 

Kā ir citur?

Viņas izzinājušas arī, kāda ir situācija citviet. Secinājums – vienotas nostājas starp izglītības iestādēm šajā jomā neesot. Ir skolas, kuras ievēro MK noteikumos noteikto kārtību un ārsta zīmi prasa , uzsākot bērnudārza gaitas, mācības 1.klasē, mainot izglītības iestādi. Mūsu novadā šobrīd katra skola rīkojas pēc saviem ieskatiem. Starp citu, Ministru Kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība –  nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu izglītības iestādē, apmaksā skolas dibinātājs (MK noteikumi Nr. 277 no 23.03.2010.2.punkts). Šie noteikumi arī nosaka, ka mācību gada sākumā, septembrī, pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, izglītojamos sadala veselības grupās sporta nodarbībām, bet šāda nosacījuma izpildi ģimenes ārstiem neviens nefinansē,” norāda A.Prindule.

Bērns viens pats iet pie ārsta nedrīkst

Viņas arī uzsver – bērnus līdz 14 gadiem vienus pašus sūtīt pie ārsta nedrīkst: jānāk vecāku pavadībā. “Neko nesakām, ja kādreiz mamma tiešām netiek, piezvana, izstāsta problēmu vai uzraksta to zīmītē un iedod bērnam līdzi, bet ja atnāk bērns, kurš neko neprot izstāstīt: cik sen slimo, kādas zāles lietojis – ārprāts!”

Rītā vemj – uz dārziņu!

Viņas arī vērš uzmanību par vecāku attieksmi pret saviem bērniem un stāsta gadījumus, kad bērns pa dienu apmeklē skolu, pēcpusdienā – deju un citas nodarbības, bet vakarā beidzot tiek atvests pie ārsta un mamma saka, ka bērns tā klepojot jau trīs nedēļas... A.Prindule atzīst – ģimenes praksē smagākie mēneši gadā ir decembris un maijs. Kāpēc? “Bērnu sūtīšana uz Ziemassvētku eglīti skolā vai bērnudārzā, lai tikai redzētu Ziemassvētku vecīti un nofotografētos, neņemot vērā bērna veselības stāvokli, ir briesmīga! Bērns no rīta mājās ir vēmis, viņam nomazgā muti, uzvelk baltu kreklu un iespiež starp pārējiem – nākamajā dienā pie mums no šīs grupas ierodas vēl septiņi bērni, jo arī ir saslimuši. Ko mēs panācām? Septiņas mammas paņēma slimības lapas, lai vienai “būtu prieks” par sava bērna dalību pasākumā!”  saka S.Jakobsone. Savukārt maijā ir  ieskaišu un eksāmenu laiks, ekskursijas un citi pasākumi – bērniem visur jāpaspēj, rodas saslimšanas, stress. S.Jakobsone uzsver – visos šajos gadījumos tiek pārkāpts zelta likums: pirmās slimības dienas izgulēt mājās!

Cienīt vienam otru

 Mediķes rosina pacientus ievērot noteikto kārtību un būt disciplinētiem: vizīte ar iepriekšēju pierakstu, nevis paverot durvis un sakot: “Man tikai nosūtījumu...”. “Pie kārtības radinām un radināsim. Pieņemšanas laikā pie dakteres nevar ienākt vienkārši parunāties – tikai ārkārtas gadījumos. Ja vizīti jāatceļ – lūgums atzvanīt, jo tad kāds cits tiks ātrāk,” viņas stingri nosaka un atgādina – vispirms katram cilvēkam atbildīgi jāizturas pašam pret savu veselību -jāievēro ārsta norādījumi, piemēram, par pareizu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, bērnu aprūpi.  

Ģimenes ārstu praksēm viens no pienākumiem ir apzināt pacientus un informēt, ka nepieciešams ierasties uz, piemēram, vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram. S.Jakobsone uzsver – tas arī tiek darīts, bet ne vienmēr visi pacienti esot sasniedzami. Lūgums gadījumos, ja mainās kontaktinformācija, par to informēt ārsta praksi.

Teksts un foto: Līga Vīksna

FOTO

“Jūnijā vasara ir tikai sākusies, laika un līdzekļu pietiek, tādēļ rosinām vecākus profilaktiskās apskates bērniem neatstāt uz augusta otro pusi, bet atnākt laikus,” saka ģimenes ārste Arita Prindule un medicīnas māsa Sigita Jakobsone.